 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Kā divas upes |
| Viens otram blakus, Bet ne kopā mēs: Nav ne ko sasiet, Ne pušu plēst. Laikam tā mūžīgi būs - Kā divas upes mēs Viena otrai blakus, Kas kopā nesaplūst, Bet prāts ikreiz mulst, Kad tevi sev tuvāk esam jūt. Vārdi neizteikti kaklā sprūst, Ir radies nesalaužams sprosts: Viens otram blakus, Bet ne kopā mēs: Nav ne ko sasiet, Ne pušu plēst. Bet, ja mēs Būtu aizdegtas sveces, Viena otrai blakus kas kūst, Es varu pat saderēt - Jūs varētu redzēt Kā izkusušais vasks Uz galda kopā saplūst. Mums abiem reiz būs kopējs pulss, Kad ne vairs upes būsim, bet - vesela jūra. Tu teiksi: Tu esi mana! Es: Tu mans! Dzīve nemaz nav tik sūra. |
| (23.04.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |