|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | kādudien | | Ievietojis: aggy99 |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
kādudien satumsīs
iesim pa lietus noklātām ielām
kur tikai vientulība var sazelt
uzrausties ļaužu sejām un pleciem
netēlojot nevienu
gandrīz piedzimušie spēlēsies smiltīs
rotaļu laukumu tālajos stūros
nekad nejautājot
cik rāda laiks
un tikai sastopot tos
mēs pieklusīsim uz brīdi
smelsim maigumu saujās
pieskaroties viens otram
atraujoties
sāpēs
neviens tā arī neuzzinās
kādēļ apmācās
un vispār vai bija gaiss
mēs iesim pa ielām
mazliet dzīvojuši
un ļoti tuvi
debesu acu plaksti
mūs vēros kā ledus iešanu
ar skatienu pārkāpjot vižņiem
bet joprojām nezināšu
kurā pusē mirkst tava sirds
un kurā upē to velē
(04.04.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1015
Kopā:7231610
|
| |
| |
|
Autori
