|
|
 |
|
|
|
|
| | Tu ar brūnām acīm | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izskaidrojums tiem, kuri nesaprata, kur palika mans sapņu tēls un kā tas sākās.
Visapkārt ir tumšs, visapkārt - tikai mežs.
Tad pēkšņi skūpsts neapturams un spējš.
Vienā mirklī gribu, lai tas beidzas,
Bet tūlīt, lai nebeidzas nekad.
Tavi slapjie mati, stāvs man svešs.
Tava smarža tik vīrišķīga un skarba.
Pēkšņi tu meties prom, it kā tevi nestu vējš.
Tad dzirdu čukstus: - Man likās,
ja to neizdarīšu tagad, tad neizdarīšu nekad.
Nodomāju: Tā skūpstījis mani neviens nav nekad.
- Pagaidi,saki man, kas gan tu esi?
Liekas - daļu manas sirds līdzi aiznesi?
Tu klusē un atbilde neatskan.
Visapkārt tikai mežs
Un ir tik tumšs.
Tikai kad tu biji blakus -
Viss likās - gaišs.
Kur gan esi tu ar brūnām acīm?
Es meklēšu tevi dienām, naktīm.
Nebīstos no skūpstiem zagtiem,
Jo es patiesi ticu īstiem sapņiem. (24.03.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1120
Kopā:6750112
|
|
|
|