 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Tu ar brūnām acīm |
| Izskaidrojums tiem, kuri nesaprata, kur palika mans sapņu tēls un kā tas sākās. Visapkārt ir tumšs, visapkārt - tikai mežs. Tad pēkšņi skūpsts neapturams un spējš. Vienā mirklī gribu, lai tas beidzas, Bet tūlīt, lai nebeidzas nekad. Tavi slapjie mati, stāvs man svešs. Tava smarža tik vīrišķīga un skarba. Pēkšņi tu meties prom, it kā tevi nestu vējš. Tad dzirdu čukstus: - Man likās, ja to neizdarīšu tagad, tad neizdarīšu nekad. Nodomāju: Tā skūpstījis mani neviens nav nekad. - Pagaidi,saki man, kas gan tu esi? Liekas - daļu manas sirds līdzi aiznesi? Tu klusē un atbilde neatskan. Visapkārt tikai mežs Un ir tik tumšs. Tikai kad tu biji blakus - Viss likās - gaišs. Kur gan esi tu ar brūnām acīm? Es meklēšu tevi dienām, naktīm. Nebīstos no skūpstiem zagtiem, Jo es patiesi ticu īstiem sapņiem. |
| (24.03.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |