|
|
|
|
|
|
|
| | No debesīm reiz vakarā... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No debesīm reiz vakarā
Uz zemi zvaigzne krita.
Es kaut ko klusi vēlējos,
Kas neiespējams šķita.
Tad peldēt gāju uzvalkā,
Lai nekostu man dunduri,
Bet krastā meta kūleņus
Un dziedāja trīs punduri.
Te pēkšņi kāda nāriņa
Pie manis piepeldēja,
Ar raibo asti šļakstījās
Un jautri, jautri smēja.
Es projām metu uzvalku
Un viņai līdzi niru.
No kausiem abi malkojām
Mēs saldo mīlas dziru.
Kas mūžam ticēs brīnumiem,
To nepametīs jausma,
Ka otru spēsi iemīlēt
Kā nakti rīta ausma... (24.03.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|