|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vēl sajust | Autors - Oskars Alfus
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es nevaru sev liegt sajust,
Šo pieskārienu maigo dabu,
No tā kā sniegs pieskaras
Un tūdaļ pat izkūst.
Es nevaru sev liegt sajust,
Šo pieskārienu maigo dabu,
No tā kā sniegs pieskaras
Un tūdaļ pat izkūst.
Kā var no tā atturēties - sajust?!?
Gribu, lai mīlestība mani,
Ar neatkārtojamu spēku,
Vada uz priekšu un ceļ gaisā.
Gribu vēl tikai mirkli sajust,
Kā uzzied puķes pavasarī,
Kā nolīst lietus pār ceļu,
Kā tikko nopļauta zāle smaržo.
Es gribu, gribu - Sajust!
Kā dārd pērkons tālēs zilajās,
Kā jūras ūdens apskalo krastus,
Kā smaržo Latvijas priežu meži.
Es vēlos vēl pēdējo reizi - Sajust!
Savu mīļoto dāmu,
Gan savās garšas kārpiņās,
Gan sirds dziļumos - mīlējot!
(04.03.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1719
Kopā:6748710
|
| |
| |
|
Autori
