|
|
|
|
|
|
|
| | Vēl sajust | Autors - Oskars Alfus
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es nevaru sev liegt sajust,
Šo pieskārienu maigo dabu,
No tā kā sniegs pieskaras
Un tūdaļ pat izkūst.
Es nevaru sev liegt sajust,
Šo pieskārienu maigo dabu,
No tā kā sniegs pieskaras
Un tūdaļ pat izkūst.
Kā var no tā atturēties - sajust?!?
Gribu, lai mīlestība mani,
Ar neatkārtojamu spēku,
Vada uz priekšu un ceļ gaisā.
Gribu vēl tikai mirkli sajust,
Kā uzzied puķes pavasarī,
Kā nolīst lietus pār ceļu,
Kā tikko nopļauta zāle smaržo.
Es gribu, gribu - Sajust!
Kā dārd pērkons tālēs zilajās,
Kā jūras ūdens apskalo krastus,
Kā smaržo Latvijas priežu meži.
Es vēlos vēl pēdējo reizi - Sajust!
Savu mīļoto dāmu,
Gan savās garšas kārpiņās,
Gan sirds dziļumos - mīlējot! (04.03.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1304
Kopā:6130781
|
|
|
|