 (www.feini.lv) |
| Oskars Alfus : Vēl sajust |
| Es nevaru sev liegt sajust, Šo pieskārienu maigo dabu, No tā kā sniegs pieskaras Un tūdaļ pat izkūst. Es nevaru sev liegt sajust, Šo pieskārienu maigo dabu, No tā kā sniegs pieskaras Un tūdaļ pat izkūst. Kā var no tā atturēties - sajust?!? Gribu, lai mīlestība mani, Ar neatkārtojamu spēku, Vada uz priekšu un ceļ gaisā. Gribu vēl tikai mirkli sajust, Kā uzzied puķes pavasarī, Kā nolīst lietus pār ceļu, Kā tikko nopļauta zāle smaržo. Es gribu, gribu - Sajust! Kā dārd pērkons tālēs zilajās, Kā jūras ūdens apskalo krastus, Kā smaržo Latvijas priežu meži. Es vēlos vēl pēdējo reizi - Sajust! Savu mīļoto dāmu, Gan savās garšas kārpiņās, Gan sirds dziļumos - mīlējot! |
| (04.03.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |