|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kurmis un dobē pa pusei | Autors - juris janis
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
..
Es tiku iemīts zemē,
Ne pirmo reiz',
Taču negaidīti un tieši.
Bez jautājumiem, paskaidrojumiem
Un sniegtām atbildēm
Es tiku iemīts zemē,
Strauji, tomēr neveikli,
Ka pat koku priekšā,
Biju spiests noliekt galvu
Es tiku iesprostots,
Un kādu brīdi eksistēju,
Starp tumšo un gaišo.
Biju pārāk sekli,
Lai aizsniegtu dzīvības strumes,
Un pārāk dziļi,
Lai tiktu ārā
Nebij' ne lāpastas,
Ar ko rakties uz augšu,
Ne virves,
Pie kuras pieķerties,
Vienīgi šaura taciņa,
Ar neizdibināmiem līkumiem
Un virsrakstu, kas vēsta,
Par jaunu dzīves ceļu
Es tik ilgi domāju,
Tad lamājos pilnā balsī,
Tad spītējos vējiem,
Nekadnebūsnekurzemes vienmuļajos klajos
Bet tad,
Pussešos no rīta,
Man pretīm uzlēca jauna diena,
Es saņēmos,
pagriezu kompasu,
Ar virzienu,
Tieši uz dienvidiem,
Un mans ceļš,
Pretīm jaunai saulei,
Varēja sākties...
/Cālītis - Lapsiņš/
(24.01.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1705
Kopā:6673816
|
| |
| |
|
Autori
