 (www.feini.lv) |
| juris janis : Kurmis un dobē pa pusei |
| .. Es tiku iemīts zemē, Ne pirmo reiz', Taču negaidīti un tieši. Bez jautājumiem, paskaidrojumiem Un sniegtām atbildēm Es tiku iemīts zemē, Strauji, tomēr neveikli, Ka pat koku priekšā, Biju spiests noliekt galvu Es tiku iesprostots, Un kādu brīdi eksistēju, Starp tumšo un gaišo. Biju pārāk sekli, Lai aizsniegtu dzīvības strumes, Un pārāk dziļi, Lai tiktu ārā Nebij' ne lāpastas, Ar ko rakties uz augšu, Ne virves, Pie kuras pieķerties, Vienīgi šaura taciņa, Ar neizdibināmiem līkumiem Un virsrakstu, kas vēsta, Par jaunu dzīves ceļu Es tik ilgi domāju, Tad lamājos pilnā balsī, Tad spītējos vējiem, Nekadnebūsnekurzemes vienmuļajos klajos Bet tad, Pussešos no rīta, Man pretīm uzlēca jauna diena, Es saņēmos, pagriezu kompasu, Ar virzienu, Tieši uz dienvidiem, Un mans ceļš, Pretīm jaunai saulei, Varēja sākties... /Cālītis - Lapsiņš/ |
| (24.01.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |