|
|
 |
|
|
|
|
| | pilsēta iemieg | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
dūc sapņi kameņu valodā
un palodzēs sniegi snieg
uz mazu mirkli starp mūžībām trīs
man tevi ir jāsatiek
čukst ēnas pilsētas azotē
un krustcelēs ligzdo rīts
uz sīka sliekšņa starp pasaulēm šīm
tu esi man piesaistīts
plaukst rāmi sirdspuksti verandā
kur nejauši ciemojies reiz
es īvēs simt tūkstoškārt ieplaukšu
ja mirklis šis nepāries
kad nokusīs kupenās audzētais
un ziema pār laternām bēgs
es tevī kā klusumā ieaugšu
līdz dzīve mūs izspēlēs (05.12.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|