|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mūža valsis | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vieglā ceriņu dūmakā ietinies rīts,
Sārtā roze, kas mirdz tavos matos.
Tā, kā negudra krūtīs man klauvējas sirds,
Kad uz tevi šai rītā es skatos.
Cauri pirkstiem slīd mati tik maigi, kā zīds.
Mūsu skatieni pārpilni jūtām.
Tikai nesoli man to, ko nepiepildīt.
Ļausim vārdi, lai pārvēršas skūpstā.
Ļausim liegajai dejai caur rītu mūs nest,
Abus likteņus savijot vienā.
Un nekas vairs šo liesmiņu nevarēs dzēst,
Kas caur rītu mūs ievedīs dienā.
Kopā dejosim mēs dienu ilgu, kā mūžs.
Ko gan vairāk viens otram var vēlēt.
Lai šis valsis, kas kopā reiz saveda mūs,
Arī vakarā turpina skanēt.
Pienāk vakars, un sudrabu matos jau sēj,
Bet šī dziesma skan sirdīs, kā agrāk.
Kādreiz iedegto liesmu tā saglabāt spēj
Un no nedienām visām mūs sargāt.
Kaut šai dejā tik bieži uz kājām ir mīts,
Protam dzīvot un nejusties gūstā.
Tāpēc nesoli man to, ko nepiepildīt.
Ļausim vārdi, lai pārvēršas skūpstā.
(27.11.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1210
Kopā:6816768
|
| |
| |
|
Autori
