|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mūža valsis | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vieglā ceriņu dūmakā ietinies rīts,
Sārtā roze, kas mirdz tavos matos.
Tā, kā negudra krūtīs man klauvējas sirds,
Kad uz tevi šai rītā es skatos.
Cauri pirkstiem slīd mati tik maigi, kā zīds.
Mūsu skatieni pārpilni jūtām.
Tikai nesoli man to, ko nepiepildīt.
Ļausim vārdi, lai pārvēršas skūpstā.
Ļausim liegajai dejai caur rītu mūs nest,
Abus likteņus savijot vienā.
Un nekas vairs šo liesmiņu nevarēs dzēst,
Kas caur rītu mūs ievedīs dienā.
Kopā dejosim mēs dienu ilgu, kā mūžs.
Ko gan vairāk viens otram var vēlēt.
Lai šis valsis, kas kopā reiz saveda mūs,
Arī vakarā turpina skanēt.
Pienāk vakars, un sudrabu matos jau sēj,
Bet šī dziesma skan sirdīs, kā agrāk.
Kādreiz iedegto liesmu tā saglabāt spēj
Un no nedienām visām mūs sargāt.
Kaut šai dejā tik bieži uz kājām ir mīts,
Protam dzīvot un nejusties gūstā.
Tāpēc nesoli man to, ko nepiepildīt.
Ļausim vārdi, lai pārvēršas skūpstā.
(27.11.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
