|
|
|
|
|
|
|
| | Vējš no tuksnešainiem klaidiem... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vējš no tuksnešainiem klaidiem
Acīs smilšu graudus nes.
Svešie, kas man garām dodas,
Skaidri redz, ka raudu es.
Paciest tuksnešus un smiltis
Tikai vājam grūti šķiet.
Iemīlot šo atstumtību,
Dzīves laivu krastā siet.
Pierast var pie vientulības,
Miera ostu sevī rast.
Pretmīlu un līdzjūtību -
Tuksnešiem to nesaprast. (25.11.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2282
Kopā:6060112
|
|
|
|