|
|
 |
|
|
|
|
| | Savādi pieskaras pasaule... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Savādi pieskaras pasaule,
Caur ādu tās pieskāriens iet.
Debesīs aizlido izstumtie,
Kad pasaule aizveras ciet.
Mūžīgi debesīs veldzēties
Nav tuksnesī mītošiem ļauts.
Brīvajā kritienā jānokrīt
Uz zemes, kur savējie sauc.
Maigumā paslēpties tiecos es,
Iekš zīda, kas guļvietu sedz.
Daiļavas ilgojas dvēsele,
Un roka jau svecītes dedz.
Piekļaujas, klusītēm iedziedas,
No sapņa tā nomodā dzimst.
Iesim mēs Vecrīgas ieliņās
Kā jukuši uzdzīvot, klimst... (16.11.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2621
Kopā:6674732
|
|
|
|