|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad es savos dzejojumos... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad es savos dzejojumos kļūstu brīvs līdz galam,
Man kā milzim gribas tikt uz Liliputu salām.
It nevienā kartē salas šīs nav iezīmētas,
Pieniņš balts tām apkārt vijas tā kā mājām sētas.
Pašas salas izskatās pēc klimpām kartupeļu,
Kuras, pienā iemērktas, es dziļā šķīvī smeļu.
Ko gan liliputiem spriest par manu eksistenci?
Dažs par Dievu mani sauc, bet cits par eminenci.
Viņu mazā pasaulē ir gluži kā pie manis,
Viens ar otru karo tie, kaut baznīcās skan zvani.
Kur lai patvērumu rodu? Sirds jau ledo salā.
Tur, kur mājo dzeja, silti paliek galu galā.
(04.11.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2626
Kopā:6674737
|
| |
| |
|
Autori
