 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Kad es savos dzejojumos... |
| Kad es savos dzejojumos kļūstu brīvs līdz galam, Man kā milzim gribas tikt uz Liliputu salām. It nevienā kartē salas šīs nav iezīmētas, Pieniņš balts tām apkārt vijas tā kā mājām sētas. Pašas salas izskatās pēc klimpām kartupeļu, Kuras, pienā iemērktas, es dziļā šķīvī smeļu. Ko gan liliputiem spriest par manu eksistenci? Dažs par Dievu mani sauc, bet cits par eminenci. Viņu mazā pasaulē ir gluži kā pie manis, Viens ar otru karo tie, kaut baznīcās skan zvani. Kur lai patvērumu rodu? Sirds jau ledo salā. Tur, kur mājo dzeja, silti paliek galu galā. |
| (04.11.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |