|
|
 |
|
|
|
|
| | Man nesāp... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man nesāp vēsture ne nieka,
Nav manī bēdu un nav prieka.
Es esmu ieslodzīts un brīvs,
Jo sāp vien tam, kas vēl ir dzīvs.
Man nesāp Latvija ne grama.
Skan mana mute grabēdama,
Un grab tā grabētājiem līdz,
Vien dažreiz uzsauc:"Dievs palīdz!"
Man sāp te sirds te nedaudz galva -
Būs infarkts mana lielā balva,
Ja nepārstāšu uzpīpēt
Un tautās lētu muļķi sēt.
Man sāp tas tukšums - brienams muklājs
(Nav dzīve lidojošais paklājs,
Kur putna lidojumā redz,
Kā latvji Jāņos gunis dedz.) (03.10.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 3037
Kopā:6675148
|
|
|
|