|
|
 |
|
|
|
|
| | Varonis | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aizgājušas, senas mirgas
Tad, kad sūbējumā slāps,
Apseglojis akmens zirgu
Varonis no dzelmes kāps.
Melna, rāma milzu upe
Pakļauta uz jūru plūst,
Un tik daudz, kam krūtīs trupe
Neļauj dzimto zemi just.
Manu acu dzīvās liesmas
Lai ikvienu maigi skar,
Un, lai mutēs tautasdziesmas
Nenosarkstot piedzimt var!
Akmens zirga soļu dārdi
Tā kā pērkons tālē skan.
Līdzi tiem nāk spēka vārdi,
Kuri mirgo tev un man. (02.10.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1495
Kopā:6822082
|
|
|
|