|
|
|
|
|
|
|
| | Nāk laikmets jauns... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nāk laikmets jauns, kas zvaigznēs kalts,
Tik nezinu vai sarkanbalts.
Tā vārti vaļā vērsies drīz,
Kad pirmie zvani nozvanīs.
Caur maldu miglai redz jau kāds,
Kam gājums drošs un apzināts,
Kam piedzimst lūpās Dieva vārds
Un acis deg kā mīlas sārts.
Tas pasauli šo veco prot
Pa savam lāgam pielāgot
Ne bezmērķīgi sāpēs klīst
Kā puķe, kura tikai vīst.
Ir ļaunums mirāža, kas gaist,
Un dzīve sapnis košs un skaists.
Vai to kas graut un izjaukt spēs,
Ja Laimes apustuļi mēs? (08.09.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|