|
|
|
|
|
|
|
| | Jau mākoņgrēdas pazūd... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Jau mākoņgrēdas pazūd, mirdz saule zilgmē silta,
Jo aizgājušo rokas prot ņemt un dāsni dot,
Kad gaismas šautras mestās nu kļuvušas par tiltu,
Kaut skumji atvadīties, šo vietu atstājot.
Būs atkal pelēks smagums, būs prieka pilnas dienas,
Es turēšos pie delnas, ko miglas segai klāt.
Zviegs zirgi nepierasti, sauks tikai mani vienu
Uz tavu dzīvošanu un tavu kapu jāt. (20.08.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1085
Kopā:6144895
|
|
|
|