|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Jau mākoņgrēdas pazūd... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jau mākoņgrēdas pazūd, mirdz saule zilgmē silta,
Jo aizgājušo rokas prot ņemt un dāsni dot,
Kad gaismas šautras mestās nu kļuvušas par tiltu,
Kaut skumji atvadīties, šo vietu atstājot.
Būs atkal pelēks smagums, būs prieka pilnas dienas,
Es turēšos pie delnas, ko miglas segai klāt.
Zviegs zirgi nepierasti, sauks tikai mani vienu
Uz tavu dzīvošanu un tavu kapu jāt.
(20.08.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1695
Kopā:7564433
|
| |
| |
|
Autori
