|
|
 |
|
|
|
|
| | ...es nevēlos... | Autors - O-jāā
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es nevēlos draugs, tevi sāpināt vairs
Un negribu domās pat lūgties
Prom sviedīšu visu, kas reiz bija kairs,
Kaut valgums caur skropstām sāk sūkties.
Un negribu dziedāt es augstāko dziesmu,
Par to, ko vēl nedrīkst un drīkst
Lai sadeg mans vājums ar spožāko liesmu
Viss bijušais tajā lai slīkst.
Bet lai arī viss, kas reiz nebija lemts,
Kā sapnis gaišs debesīs aiziet
Par tevi, mans draugs, rudens lietus kad remts
Sirds uzdrīkstas domāt mazliet. (19.05.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|