|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Siena | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
29.03.2012.
Iespējams, ka jūku prātā,
Bet tik strauji mainās viss un visi,
Un tie ļaudis, kas no kļūdām mācās,
Pazūd projām ātri, fiksi.
Un viņa kā viena vienīgā gaida
Mūžīgo siltumu, mūžīgo vasaru.
Un, kaut zinu, ka pasakām vairs nav laika,
Kā lai es viņai to pasaku?
Cilvēks pierod pie sāpes, pie citiem,
Bet nepierod cilvēks pie pārmaiņām,
Tāpēc pasauli savējo dēļiem sistiem
Ieslēgšu sētā pagaidām.
Un viņa šīs sētas vidū lieksies,
Stādot stādus dārzam jaunam.
Bet ko gan tur stādīt,
ja nekam nav kur tiekties,
Labāk otram no rokām raujam. (29.03.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1790
Kopā:7560410
|
| |
| |
|