|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Siena | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
29.03.2012.
Iespējams, ka jūku prātā,
Bet tik strauji mainās viss un visi,
Un tie ļaudis, kas no kļūdām mācās,
Pazūd projām ātri, fiksi.
Un viņa kā viena vienīgā gaida
Mūžīgo siltumu, mūžīgo vasaru.
Un, kaut zinu, ka pasakām vairs nav laika,
Kā lai es viņai to pasaku?
Cilvēks pierod pie sāpes, pie citiem,
Bet nepierod cilvēks pie pārmaiņām,
Tāpēc pasauli savējo dēļiem sistiem
Ieslēgšu sētā pagaidām.
Un viņa šīs sētas vidū lieksies,
Stādot stādus dārzam jaunam.
Bet ko gan tur stādīt,
ja nekam nav kur tiekties,
Labāk otram no rokām raujam.
(29.03.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1234
Kopā:7559854
|
| |
| |
|
Autori
