|
|
|
|
|
|
|
| | Siena | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
29.03.2012.
Iespējams, ka jūku prātā,
Bet tik strauji mainās viss un visi,
Un tie ļaudis, kas no kļūdām mācās,
Pazūd projām ātri, fiksi.
Un viņa kā viena vienīgā gaida
Mūžīgo siltumu, mūžīgo vasaru.
Un, kaut zinu, ka pasakām vairs nav laika,
Kā lai es viņai to pasaku?
Cilvēks pierod pie sāpes, pie citiem,
Bet nepierod cilvēks pie pārmaiņām,
Tāpēc pasauli savējo dēļiem sistiem
Ieslēgšu sētā pagaidām.
Un viņa šīs sētas vidū lieksies,
Stādot stādus dārzam jaunam.
Bet ko gan tur stādīt,
ja nekam nav kur tiekties,
Labāk otram no rokām raujam. (29.03.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|