|
|
 |
|
|
|
|
| | Siena | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
29.03.2012.
Iespējams, ka jūku prātā,
Bet tik strauji mainās viss un visi,
Un tie ļaudis, kas no kļūdām mācās,
Pazūd projām ātri, fiksi.
Un viņa kā viena vienīgā gaida
Mūžīgo siltumu, mūžīgo vasaru.
Un, kaut zinu, ka pasakām vairs nav laika,
Kā lai es viņai to pasaku?
Cilvēks pierod pie sāpes, pie citiem,
Bet nepierod cilvēks pie pārmaiņām,
Tāpēc pasauli savējo dēļiem sistiem
Ieslēgšu sētā pagaidām.
Un viņa šīs sētas vidū lieksies,
Stādot stādus dārzam jaunam.
Bet ko gan tur stādīt,
ja nekam nav kur tiekties,
Labāk otram no rokām raujam. (29.03.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 3031
Kopā:6675142
|
|
|
|