|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pureņu pļavā | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zem puteņu velvēm es parakstos zaļi ar tinti no pavasara,
Brien kupenās putni kā ceriņu zaros - tie pieķeras saules staram,
Kad bezsvara laikā sniegs uzziedēs peļķēs, un dienas kļūs ļoti garas,
Tu redzēsi pasauli aizvērtām acīm - tā vētras un negaisi dara.
Tik lēni un strauji vienlaikus elpot šo dzīvi, lai nepietrūkst laika,
Lai neapdziest maigums zem raupjuma vārdiem, ko caurmiglo ikdienas taigas,
Un vienmēr kāds mirklis, kad attapties mīlot un laimīgus skatienus laikot.
Šai dzīvības telpā ar savērptām sirdīm vairs brīvību nepārstaigāt.
Es parakstos zaļi zem šodienas baltā, lai vēlāk tu purenēs plauktu,
Lai ziemai kā krastam gar bēgumu ietu, un košuma pludmalēs augtu.
Ir iztēles sapņi sen metuši rotas un greznojas kļavmedus ziediem -
Mums jāprot tā palikt starp vēsuma alkām un taureņu spārngaliem viediem.
(07.03.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2801
Kopā:7362344
|
| |
| |
|
Autori
