 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Pureņu pļavā |
| Zem puteņu velvēm es parakstos zaļi ar tinti no pavasara, Brien kupenās putni kā ceriņu zaros - tie pieķeras saules staram, Kad bezsvara laikā sniegs uzziedēs peļķēs, un dienas kļūs ļoti garas, Tu redzēsi pasauli aizvērtām acīm - tā vētras un negaisi dara. Tik lēni un strauji vienlaikus elpot šo dzīvi, lai nepietrūkst laika, Lai neapdziest maigums zem raupjuma vārdiem, ko caurmiglo ikdienas taigas, Un vienmēr kāds mirklis, kad attapties mīlot un laimīgus skatienus laikot. Šai dzīvības telpā ar savērptām sirdīm vairs brīvību nepārstaigāt. Es parakstos zaļi zem šodienas baltā, lai vēlāk tu purenēs plauktu, Lai ziemai kā krastam gar bēgumu ietu, un košuma pludmalēs augtu. Ir iztēles sapņi sen metuši rotas un greznojas kļavmedus ziediem - Mums jāprot tā palikt starp vēsuma alkām un taureņu spārngaliem viediem. |
| (07.03.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |