|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pūpolkoka zarā | Autors - Ēriks Bāris
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
kā alvas zaldātiņi sargposteņos
pelēkos vilnas šinelīšos
zvilnēja izplaukušie pūpolīši
uzmetu zibsni pavasarim
palaidu sevi vaļā
lai justu... sajustu
bet skatiens mazdrusku
uzrastos un zustu...
sapinās tas pūpolkoka zarā
kā rotaļā kas naivi nerimst
starp divām debess pamalēm
upmalas meldros pamestām
kur krastu čurkstes pelēkbrūnas
pasakaini vītaro
savu vietu zem saules rod
ar siltu sirdi cerības dod
(27.02.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
