|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Epifānija par vakardienas smaidu | Autors - Ēriks Bāris
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vakardienas nerimstošais lietus bija pamatīgi pieslacījis visu tuvējo apkārtni, tā ka vēl šodien daudzviet ņirbuļoja lielas un mazas peļķes un peļķītes. Dažas no tām mēģināja man uzsmaidīt, taču ne pārāk pārliecinoši. Zvirbuļi satupuši ap tām skurināja spārnus atveldzējošajā žurgā. Pat stalto bērzu zaru skaras, ar izplaukušajiem valgajiem pumpuriem vērīgi, vēlreiz un vēlreiz sērīgi noraudzījās uz apkārt notiekošo. Diena izskatījās melnbalta ar uzsvaru uz vārda pirmo daļu. Vienā no rāmo plančku prāvajiem atspulgiem es piepeši ieraudzīju tevi - slaidu, iznesīgu, visai strauji nākam man pretim koši sarkanā, uzkrītoši saburzītā lietusmētelī ar lielām jo lielām, spoži melnām, spulganām ziloņkaula pogām, kurās draiski atspīdēja tavas tikpat kliedzošās augstpapēžu kurpes un pāri tām mans neviltotais vakardienas smaids, no kura lūpu kaktiņiem mulsi nokarājās naivas kurpju auklas.
Skumjas tagad jutās neveikli, jo to godprātību sāka apšaubīt pat neviltotais vakardienas smaids, kurš pārāk lielu uzmanību pievērsa pazudušajai gaidīšanas tīksmei. Ielas malā stāvošā ceļa zīme mēmi apstiprināja iesākto kursu - apstāties nedrīkst. Tas gan neattiecās uz mani, bet es gāju vien tālāk, gaisīgi pasmaidīdams ilūzijai, piemiegdams ar aci vakardienas smaidam un norīdams priekā liedētās kurpju auklas, pēc kā pazudu tulkojumā tavos valgos.
(26.02.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
