|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cerība | | Ievietojis: Blazijs Grava |
Komentāri (20)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir putni - mana brīvība,
kas lido tieši debesīs.
Kā tukša, naiva cerība,
virs mākoņiem tie izzudīs.
Tie triecas Saules liesmās
un bez sāpēm sadeg strauji.
Tie izgaist savās dziesmās,
vien pār zemi pārbirst pelni.
Pelni, kā pelēks sauss sniegs,
es tos beru savās kabatās.
Bēdas, tik stipras, kā miegs,
tās atkāpjas, vien atmiņās.
Traukā beru visus pelnus,
asinis tiem pārleju
Padarot tos tumši melnus,
jaunu cerību es rodu.
(30.01.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2012
Kopā:6844260
|
| |
| |
|
Autori
