|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spējam. | | Ievietojis: mimozete |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cik gan daudz pasaulē vientuļo dvēseļu klīst,
tās tukšas un aukstas kā pamestas akas.
Tās pamazām izdziest plēnē un vīst,
katra diena tām pelēki bāla sākas...
Cik gan svarīgi cilvēkam justies vajadzīgam,
būt gaidītam, mīlētam, iepazītam,
kad tuvie un mīļie vienmēr ir līdzās,
bez tā viss nesvarīgs, vienaldzīgs, tukšs...
Tad kādēļ uz zemes dzīvojot,
mēs tik maz saprotošā un dzīvīgā sējam?
Tas tiešām nav grūti iet cilvēkos,
viņu patieso būtību nelaist pa vējam.
Mēs taču visi to varam un spējam...
(17.01.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1942
Kopā:7496129
|
| |
| |
|
Autori
