|
|
 |
|
|
|
|
| | Spējam. | | Ievietojis: mimozete | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cik gan daudz pasaulē vientuļo dvēseļu klīst,
tās tukšas un aukstas kā pamestas akas.
Tās pamazām izdziest plēnē un vīst,
katra diena tām pelēki bāla sākas...
Cik gan svarīgi cilvēkam justies vajadzīgam,
būt gaidītam, mīlētam, iepazītam,
kad tuvie un mīļie vienmēr ir līdzās,
bez tā viss nesvarīgs, vienaldzīgs, tukšs...
Tad kādēļ uz zemes dzīvojot,
mēs tik maz saprotošā un dzīvīgā sējam?
Tas tiešām nav grūti iet cilvēkos,
viņu patieso būtību nelaist pa vējam.
Mēs taču visi to varam un spējam... (17.01.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|