|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tavas, manas debesis | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iededz savu sauli manā sirdī
Un es starošu, kā bāka vētrā.
Savu, tavu gaismu nežēlodams,
Iesēšu pa druskai sirdī katrā,
Pretī par to neko neprasīdams.
Apjoz savus vējus man ap vidu,
Un es griezīšos ar viņiem dejā.
Draiskošos un virpuļošu laimīgs,
Iezīmēšu smaidu katrā sejā,
Kuras sen jau aizmirsušas smaidīt.
Savām debesīm sedz manus plecus
Un es jutīšos, kā dūja tajās.
Spārnus spēji vēzējot bez mitas,
Nenogurdams atgriezīšos mājās.
Debesis man nevajadzēs citas...
(29.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2028
Kopā:7268303
|
| |
| |
|
Autori
