|
|
|
|
|
|
|
| | Caur pilsētas dunai... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Caur pilsētas dunai reiz dziesmas tā vija
Kā brīvības lāpa, kā saullēkta dzija,
Kur tumsā bez skaņas brēc gadsimta raudas,
Kur pilsoņi stīvie mirst alkās pēc naudas.
Es domās ar viņu tai ielā vēl tiekos,
Pirms pazūdu alus un pludmales priekos,
Un savējo sirdi tai dāvināt solu,
Bet autobuss nošņāc, lai braucu uz skolu.
Ar dziesmu man gribējās skoloties skaļi
Un traki griezt globusu, netur ko vaļi.
Tā vietā es paklausīgs ikdienu strēbu
Un jutos kā vientuļš un neizprasts rēbuss.
Nē, it kā jau kopā ar savējiem būtu,
Vien atvērties nespēju laimei, ko jutu.
Bez sveiciena nācu un aizgāju tālē,
Kur agri vai vēlu, bet atmiņās bālē.
Nu, bija ar' labais – nav iemesla liegties,
Pa starpu tai tumsai, caur kuru man tiekties,
Caur kuru bez skaņas brēc gadsimta raudas,
Kur pilsoņi stīvie mirst alkās pēc naudas. (20.12.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1875
Kopā:6062200
|
|
|
|