|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Caur pilsētas dunai... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Caur pilsētas dunai reiz dziesmas tā vija
Kā brīvības lāpa, kā saullēkta dzija,
Kur tumsā bez skaņas brēc gadsimta raudas,
Kur pilsoņi stīvie mirst alkās pēc naudas.
Es domās ar viņu tai ielā vēl tiekos,
Pirms pazūdu alus un pludmales priekos,
Un savējo sirdi tai dāvināt solu,
Bet autobuss nošņāc, lai braucu uz skolu.
Ar dziesmu man gribējās skoloties skaļi
Un traki griezt globusu, netur ko vaļi.
Tā vietā es paklausīgs ikdienu strēbu
Un jutos kā vientuļš un neizprasts rēbuss.
Nē, it kā jau kopā ar savējiem būtu,
Vien atvērties nespēju laimei, ko jutu.
Bez sveiciena nācu un aizgāju tālē,
Kur agri vai vēlu, bet atmiņās bālē.
Nu, bija ar' labais – nav iemesla liegties,
Pa starpu tai tumsai, caur kuru man tiekties,
Caur kuru bez skaņas brēc gadsimta raudas,
Kur pilsoņi stīvie mirst alkās pēc naudas.
(20.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1430
Kopā:7562132
|
| |
| |
|
Autori
