|
|
|
|
|
|
|
| | Es karājos uz stīgas, Dievs. | Autors - Aizeks Inaks
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es karājos uz stīgas, Dievs,
Nostieptas stīgas, kas gatava plīst.
Es dzīvoju dzīvi, kura, šķiet, mani nīst
Kā bez valodas un pavadošās mūzikas
Esmu gatavs es krist.
Man ne domu ne cerības atpakaļ tikt -
Kas nav darīts un nebūs, Dievs, vaina ir manī.
Spēks izgaismots kaut no iekšienes man līdzēt spētu
Tikt brīvam negribīga darba tikuma,
Kaut gaisma manī iespīdētu
Kā ar slēdzi ieslēgtu -
Ej un dari, tev izdosies viss! (09.11.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1608
Kopā:6151550
|
|
|
|