|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pieķeramies. | | Ievietojis: mimozete |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāpēc tā pieķeramies vārdiem - labiem, sliktiem, mazāk labiem, burvīgiem, nejaukiem, sāpīgiem, svētītiem...? Un atceramies tos ilgi, pārāk ilgi. Varbūt kāds šiem vārdiem nebij piešķīris lielu jēgu, bet mēs tos esam padarījuši tik nozīmīgus,ka izdzēst no atmiņas neizdodas... Tikai tad, ja tie netraucē,bet palīdz, tie ir atstājami mūsu dvēseles apcirkņos uz visiem laikiem.
(08.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
