|
|
 |
|
|
|
|
| | Neskaidrības slogs | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Uz pleciem uzgūlusies neskaidrība,
Kā suns, kas iekodies un nelaiž vaļā.
Kā mirklis, izrāvies no bezgalības,
Tā liek man apstāties un noiet malā.
Nu stāvu tunelī, kam tumsa galos,
Vairs lāgā nezinot kurp tālāk doties.
Un pārvērst šķietamībā, īsto vēlos,
Lai tumsas priekšā spētu nepadoties.
Es savu gaismu izbarošu vējiem,
Tā cerot neskaidrību tumšo kliedēt.
Lai taptu gaiši ceļi pretī mērķiem,
Pa kuriem droši iet un tumsai piedot. (06.10.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|