|
|
 |
|
|
|
|
| | Caur pirkstiem... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Caur pirkstiem uz saulīti skatījos es,
Un tagad man svītraina seja.
Vējš krāsainas lapas pa gaisu jau nes
Kā ballītes pēdējā dejā.
Uz palodzes kaķis kā allažiņ snauž –
Caur stiklu vēl siltums ir manāms,
Un sētā suns sprunguļus, akmeņus grauž,
Vien bites vairs nedzirdu sanam.
Ja skumjas un raizes tev sirsniņu māc,
Tad atminies pieneņu rītus,
Pār arumiem, mežiem no sapņa kad nāc
Ar maigu un bērnišķu spītu! (05.10.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1122
Kopā:6745556
|
|
|
|