|
|
 |
|
|
|
|
| | Pasaka par lapu | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Paslēpjos aiz koka
neredzu ne vienu.
Sapratu nav laika,
atrast man vel vienu, dienu.
Paceļu es lapu
tikko nokritušu.
Rokās to noslauku,
ar pilnu dūšu, pūšu.
Piedod rudā lapa,
kad to neredzēju.
Kad viss ruds jau tapa,
es to nogulēju, jo skrēju.
Paņemšu uz mājām,
grāmatu atvēršu.
Ielikšu starp lapām,
ciet aizvēršu, lēkšu.
Priecāšos par rudo
ieslodzīto lapu,
grāmatā tā dzīvo
pasakā par lapu, zagtu.
20.09.2011 (21.09.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2608
Kopā:6674719
|
|
|
|