Paslēpjos aiz koka 
neredzu ne vienu. 
Sapratu nav laika, 
atrast man vel vienu, dienu. 
 
Paceļu es lapu 
tikko nokritušu. 
Rokās to noslauku, 
ar pilnu dūšu, pūšu. 
 
Piedod rudā lapa, 
kad to neredzēju. 
Kad viss ruds jau tapa, 
es to nogulēju, jo skrēju. 
 
Paņemšu uz mājām, 
grāmatu atvēršu. 
Ielikšu starp lapām, 
ciet aizvēršu, lēkšu. 
 
Priecāšos par rudo 
ieslodzīto lapu, 
grāmatā tā dzīvo 
pasakā par lapu, zagtu. 
 
20.09.2011 |