|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aiz vientulības sliekšņa... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiz vientulības sliekšņa mēness meita bāra,
Bet zelta durvju kliņķis ierūsējis sen.
Bez balss jau mīlestība, kas man krūtīs vārās,
Par pasauli, kas laukā asins miglā sten.
Es seju iegremdētu asins miglā tajā.
Ja drosme pēkšņi rastos, mirtu viņai līdz,
Lai sajustu cik velti tīro tumsa vajā –
Uz mēnesnīcu tālu ceļš mums jāizstīdz.
Ir maņas asi trītas, durvis vaļā plaši,
Un mēness meitai bārai rudens ziedu vīns.
Mēs neliegsim tai līksmes, esot pārāk paši,
Starp gājputniem kad pošas naivu acu brīns.
(12.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1652
Kopā:6119724
|
| |
| |
|
Autori
