|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ābele | | Ievietojis: Blazijs Grava |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ābele ar zeltainu ābolu tajā,
kas kuru katru brīdi taisās krist.
Tai lapas vēl krāsā zaļā,
bet pamazām Tā taisās migt.
Atskan blīkšķis, pret zemi trieciens,
tas ābols, kas pāršķīdis nu jau.
Un zars vairs nav atliekts,
nasta, kas to lauž, vairs nav
Ābele sākusi dzeltēt
itkā sērodama par augli.
Bērns ko vajadzēja mīlēt,
galvu noglāstīt maigi.
(08.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2012
Kopā:6844260
|
| |
| |
|
Autori
