|
|
|
|
|
|
|
| | Ābele | | Ievietojis: Blazijs Grava | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ābele ar zeltainu ābolu tajā,
kas kuru katru brīdi taisās krist.
Tai lapas vēl krāsā zaļā,
bet pamazām Tā taisās migt.
Atskan blīkšķis, pret zemi trieciens,
tas ābols, kas pāršķīdis nu jau.
Un zars vairs nav atliekts,
nasta, kas to lauž, vairs nav
Ābele sākusi dzeltēt
itkā sērodama par augli.
Bērns ko vajadzēja mīlēt,
galvu noglāstīt maigi. (08.09.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1698
Kopā:6151640
|
|
|
|