|
|
|
|
|
|
|
| | Tavā sejā es redzu saulstaru vienu | | Ievietojis: aizeksinaks | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tavā sejā es redzu saulstaru vienu,
Kas izgaismo pasaules tumšākos stūrus.
Tavi vārdi rāda man ceļu pie Dieva,
Liekot nojaukt ceļā visstiprākos mūrus.
Tu esi tā viena, kas spēku man dod,
Tā svešiniece, kura nepamet.
Mana sajūta svētā, kas mieru rod,
Ļauj sajust to citiem, bet ar lielu "bet" -
Tev jāļaujas līdztekus tai sajūtai iet,
Lai nepagaist domas, kas radītas bija.
Tie vārdi, kas izteikti, lai priekpilni dzied,
Ka neizgaist svētība gadsimtu mijā. (29.08.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1057
Kopā:6157639
|
|
|
|