|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Muļķa mierinājums | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es mirstu – netraucēt un neapciemot!
Trin izkapti, lūr loga ailē nāve.
Kā sargsuns asiņains tā zonu sargā,
Kur slēpties, līst ne droši kājās stāvēt.
Tā manās ciešanās un bailēs tinās,
Līdz pēkšņi savienību klusi slēdzām.
Šo sauli mīlošos mēs nicinājām,
Un dzīves lauztos muļķus izsmiet mēdzām.
Bet blieza muļķis kāds ar lielu rungu,
Un, iekams nāve baiļu ķerta skrēja,
Vairs manī nebija tā sīkā kunga,
Kas degunu līdz debesjumam slēja.
(22.06.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
