|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar smaidu pa dzīvi | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņa slīd pa dzīvi ar smaidu uz lūpām.
Viņa ir tik viegla, kā dienvidu vējš.
Nekur un nekad viņa nekritīs kaunā.
Uz visu rod atbildes, metodēm jaunām
Un gaismu, pat tumsā saskatīt spēj.
Viņā nav ne miņas no raizēm un rūpēm.
Viņa slīd pa dzīvi ar smaidu uz lūpām.
Viņa tiekas un šķiras bez rūgtuma.
Nebēdājot, ka atvadas pārāk vieglas,
Bet tikšanās pirmās, dienu no dienas,
Vien jaunas sejas nes sapņu valstībā,
Starp ''it kā'' draugu rindām, izplūdušām.
Viņa slīd pa dzīvi ar smaidu uz lūpām.
Viņa viesos, ik reizi jūtas kā mājās.
Veiksme līdzās un dzīve ir izdevusies.
Visi sajūsmā nopakaļ noraudzīsies.
Tik nezin neviens, ka naktīs mēdz raudāt,
Tā kas slīd pa dzīvi ar smaidu uz lūpām...
(02.06.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
