|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aplamo karaļvalsts | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ar neona reklāmu, krāsaino gaismu,
Baksta pilsēta mugurā, steidzina mani.
Bet es nesteidzos, ieelpoju to kā gaisu,
Jo tai neatņemt brīvi, kas dzimusi manī.
Nauda negaida šeit, kad to ugunī metīs.
Te tās varā ir dot kādam laimi, vai atņemt.
Bet ne man, jo man jādzīvo pašam par sevi.
Mani vilina ielas ar naksnīgiem sapņiem.
Viņš ir aizņemts ar spēli, un tā katrs otrais.
Katrs otrais tā palēnina savu gaitu.
Bet ne es, jo es apreibis esmu un jautrs.
Tikai tagad tā īsti es jūtu šo gaisu.
Nu es jūtu to sevī, kaut raugos no malas.
Nu es dzirdu šo gadsimtiem gurušo balsi.
Tikai minūti vēl, jo mans vējš vēl nav rimis.
Man sāk patikt šeit, Aplamo karaļvalstī.
(29.05.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1267
Kopā:6132144
|
| |
| |
|
Autori
