|
|
|
|
|
|
|
| | Pazudis... | | Ievietojis: Zaltins | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nodzīvota rūtiņu lapa
Tinte uz pirkstu galiem
Man nav jāsapņo par trim vaļiem
Ar noberztiem ceļgaliem
Un pārgudriem vārdiem
Pilsētas baložu nesaprastiem
Un pieturā vietu vairs nav
Ausīs guļ kovārņu bars
Līdz ar sauli pazūd mans gars
Miglā un vārpas zars
Dzird, kā mani gaida atvars
Noslīcis tintes vaļņos
Ausīs dun vientuļš vējš
Acis gremdējas pagātnes viļņos
Kas skumjas pēdas dzēšs
Rudens pavasarī piedzīvots
Gar kājām tek rūpju avots
Kārtējais prieka vārds ir pārdots
Un grīda, un griesti, un viss
Logā negaisa mākonis
Vismaz viens mani ir atradis... (11.05.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|