|
|
 |
|
|
|
|
| | ar drosmi sadoties rokās | | Ievietojis: aggy99 | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
ar drosmi sadoties rokās
un aizbēgt aisbergu šķautnēs
kaut sāp
kaut sairstot krāc
pats sīkākais ledus viznis
un nav uz kā pakāpties
palēkties
skriet
lai domas pastieptu augšup
ir jāiemet sevi prom ejošā laimes stūrītī
pirms izskan pēdējā signālsvilpe
un visi maršruti mājup
tiek slēgti
es sevi mīlu
un tieši tādēļ man sāpēs
lēciens aisbergu pīšļos
bet nespēju sevi vienkārši izmest
uz vārgbālas gaismas
zem saules (23.03.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|