ar drosmi sadoties rokās
un aizbēgt aisbergu šķautnēs
kaut sāp
kaut sairstot krāc
pats sīkākais ledus viznis
un nav uz kā pakāpties
palēkties
skriet
lai domas pastieptu augšup
ir jāiemet sevi prom ejošā laimes stūrītī
pirms izskan pēdējā signālsvilpe
un visi maršruti mājup
tiek slēgti
es sevi mīlu
un tieši tādēļ man sāpēs
lēciens aisbergu pīšļos
bet nespēju sevi vienkārši izmest
uz vārgbālas gaismas
zem saules |