|
|
|
|
|
|
|
| | Atsvešinātība | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad bērnībā caur mani nāci, Rīga,
Es Tavai elpai acu plakstus vēru,
Un gaismu dzidru, tālu, bezgalīgu
No laternām kā ūdens malku dzēru.
Tu radītāja biji nevainīga.
Nu saki, kā lai prom no Tevis eju!
Tik sveša liecies tagad, māte, Rīga,
Bet spogulī tā pati vecā seja...
Mans skatiens tajā ievīts Tavu roku,
Un tāpēc es visvairāk saplīst bīstos
Starp zārku fasādēm, kur klupdams smoku,
Un vampīriem, kas liek Tev mīlēt nīsto. (22.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1837
Kopā:6062162
|
|
|
|