 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Atsvešinātība |
| Kad bērnībā caur mani nāci, Rīga, Es Tavai elpai acu plakstus vēru, Un gaismu dzidru, tālu, bezgalīgu No laternām kā ūdens malku dzēru. Tu radītāja biji nevainīga. Nu saki, kā lai prom no Tevis eju! Tik sveša liecies tagad, māte, Rīga, Bet spogulī tā pati vecā seja... Mans skatiens tajā ievīts Tavu roku, Un tāpēc es visvairāk saplīst bīstos Starp zārku fasādēm, kur klupdams smoku, Un vampīriem, kas liek Tev mīlēt nīsto. |
| (22.03.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |