|
|
|
|
|
|
|
| | Atsvešinātība | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad bērnībā caur mani nāci, Rīga,
Es Tavai elpai acu plakstus vēru,
Un gaismu dzidru, tālu, bezgalīgu
No laternām kā ūdens malku dzēru.
Tu radītāja biji nevainīga.
Nu saki, kā lai prom no Tevis eju!
Tik sveša liecies tagad, māte, Rīga,
Bet spogulī tā pati vecā seja...
Mans skatiens tajā ievīts Tavu roku,
Un tāpēc es visvairāk saplīst bīstos
Starp zārku fasādēm, kur klupdams smoku,
Un vampīriem, kas liek Tev mīlēt nīsto. (22.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|