|
|
 |
|
|
|
|
| | Atsvešinātība | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad bērnībā caur mani nāci, Rīga,
Es Tavai elpai acu plakstus vēru,
Un gaismu dzidru, tālu, bezgalīgu
No laternām kā ūdens malku dzēru.
Tu radītāja biji nevainīga.
Nu saki, kā lai prom no Tevis eju!
Tik sveša liecies tagad, māte, Rīga,
Bet spogulī tā pati vecā seja...
Mans skatiens tajā ievīts Tavu roku,
Un tāpēc es visvairāk saplīst bīstos
Starp zārku fasādēm, kur klupdams smoku,
Un vampīriem, kas liek Tev mīlēt nīsto. (22.03.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|