|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ēna | Autors - lieniitea
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mans, viens no pirmajiem, dzejolis.
Tu pārslīdi pār` mani kā ēna.
Kā ēna, kas rudenī krīt.
Visapkārt tik tumsa vien valda,
Vai kāds mani sameklēs vēl.
Spīd gaisma tur, kurp tagad dodos,
visapkārt miers tik ēnas plivinās.
Lai cik ļoti es to vēlētos,
Nevaru būt ēna.
Šī ēna, kas tagad dzīvo,
Ir tik maza, cik maza var būt.
Šis mirklis īsais ātri paiet,
Vai vēl ko var vēlēties.
Tu noskūpsti to mazo ēnu,
kas manā sirdī sāpes dzēļ.
Skat! Klusums iestājies.
Mazā ēna man atkal dzeļ. (15.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1134
Kopā:7561836
|
| |
| |
|