|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tikai tukšums | | Ievietojis: Blazijs Grava |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rudens tumšajos vakaros māc bažas.
Bailes no koku garajiem pirkstiem,
kas virsū man ņirgājās un liecas.
It kā tie ķiķina, vai pat ar smiekliem,
grib paņemt sev līdz
uz turieni, kur nav nekā
tukšums, kur pat odi nedīc
auksta, klusa tumsa.
Iekrampējos, ieraujos, kā spīlēs.
Es vel jauns, man dzīve priekšā stāv.
Es ar striķi piesēju sevi pie zemes,
jo kāds teica, ka augstāk nekā nav!
02.11.09
(11.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1110
Kopā:7008441
|
| |
| |
|
Autori
