|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dvēsele kā... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dvēsele kā pušu plēsta
Zaļā pļavā ēnas grauž,
Paklūp, atkal augšup ceļas,
Vēlreiz sevi tumsā lauž.
Gaismas arfa noklust acīs,
Melna vārna plakstus knābj,
To, ko kādreiz gadiem sauca,
Tagad mirklim neatstāj.
Ievziedi pār nakti pārbrien,
Zvaigžņu spuldzes zeltā vērpj,
Katrā naida mušpapīrā
Šūpuļdziesmu miltus sēj.
Atnāks rīts ar sauli lūpās,
Cirtīs ēnas, atsalt lūgs,
Aizlīs sīkumainais lietus
Tur, kur vēji sevi plūc.
Dvēsele dzīs jaunus asnus,
Amariļļos stiegros laiks,
Izžūs ēnas, bedrēs rastās,
Kaltīs tas, kam viltus vaigs.
Vien kaut kur aiz līdzenuma
Dzegužmigla spalgi kliegs,
Meklēs kādu svešu dzīvi,
Kurai ziedēt šodien liegt.
(07.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
